Interese par ārstniecības augiem Dailonim Pakalnam (84) radusies, kad, studējot farmāciju, pēc trešā kursa viņš nokļuvis praksē Padomju Savienības Ārstniecības augu zinātniski pētnieciskajā institūtā. Seniors vēl tagad atceras, cik grūti bijis iemācīties visu augu nosaukumus latīniski, lai nokārtotu eksāmenu, raksta portāls la.lv.
Jau studiju laikā un pēc tām viņš nostrādājis šajā institūtā 20 gadus: Sibīrijā, Ziemeļkaukāzā, Aizkaukāzā, galvenokārt Armēnijā, Azerbaidžānā, Kazahstānā un neilgu laiku arī Gruzijā.
Farmaceits, bioloģijas zinātņu doktors D.Pakalns, tikai aizejot pensijā, sāka strādāt Rīgas Farmaceitiskajā fabrikā un pelnītā atpūtā devās vēl pēc 20 gadiem. Papildus pieredzējušais speciālists sadarbojās ar Valsts zāļu aģentūru, gatavoja pārskatus par medikamentiem, kurus ārzemju firmas pieteikušas reģistrācijai Latvijā. Turklāt no 2005. līdz 2008. gadam viņš pārstāvēja valsti Eiropas Zāļu aģentūrā.
“Manuprāt, ja veselība atļauj, pārtraukt strādāt jau 60 gadu vecumā nav pareizi. Arī tagad, kopš četrus gadus vairs neesmu algotā darbā, turpinu rakstīt žurnālam. Kāda jēga dzīvot bez darba – tad jau labāk likties uz dīvāna un vairs nepiecelties,” viņš saka.
Izvēli doties prom no dzimtenes noteikusi vēlme nodarboties ar zinātni un dēla saslimšana ar tuberkulozo meningītu, jo viņam bijis ieteicams sauss klimats.
Dažkārt vairāki interesenti no Latvijas, piemēram, rakstnieks Andrejs Dripe ar bērniem un Knuts Skujenieks pēc atgriešanās no Mordovijas, devušies viņam līdzi ekspedīcijās.
Ziemeļkaukāzā Dailonis Pakalns galvenokārt vācis datus par augiem, kurus tautas medicīnā lieto onkoloģisku slimību ārstēšanā. “Kaut arī daudzi to izmanto savtīgos nolūkos, cenšoties nopelnīt, vēzi ar ārstniecības augiem izārstēt nevar. Iespējams tikai mazināt simptomus,” secina speciālists.
Pētījumu rezultātus pētnieks atspoguļojis vairāk nekā 180 zinātniskajās publikācijās. Viņš sarakstījis arī sešas grāmatas par ārstniecības augiem. Pats visvairāk lepojas ar savu sastādīto Ārstniecības augu vārdnīcu latīņu, latviešu, vācu, angļu, franču un krievu valodā, kurā apkopota informācija par 1460 augiem, izmantojot apmēram 22 000 terminu.
“Tā kā tolaik man vēl nebija datora, rakstīju ar rakstāmmašīnu. Kamēr vārdnīca trīs gadu laikā tapa, nācās iztikt bez brīvdienām un atvaļinājuma,” atceras autors.
Sastāvs jāmaina
No rīta pieceļoties, Dailonis Pakalns vispirms uzvāra zāļu tēju un dienas laikā vēl kādas divas reizes. Pašlaik viņš lieto maisījumu, kas sastāv no kumelīšu, kliņģerīšu un liepu ziediem, aroniju augļiem un melisas lapām. Saaukstēšanās gadījumos simptomu atvieglošanai viņš cenšas iztikt tikai ar zāļu tējām. Speciālists bieži dzer atkrēpošanu veicinošas tējas un atgādina, ka viena sastāva zāļu tēju ieteicams lietot līdz pusotram mēnesim, pēc tam pamainīt sastāvu.
Kompleksajiem maisījumiem, salīdzinot ar monotējām, ir priekšrocības, taču tajos nevajadzētu kombinēt vairāk par pieciem sešiem augiem. Piemēram, saaukstēšanās slimību profilaksei labi noder komplekss no rožu augļiem, pīlādžu un upeņu ogām, kas satur daudz vitamīnu un minerālvielu. Izmantojot tikai pīlādžogas, tēja būs mazliet savelkoša un ne tik patīkama.
Lasi arī: Ājurvēdas dziednieka labākie padomi latviešu sievietēm
Regulāri dzerot zāļu tējas, iespējams nostiprināt imunitāti un mazāk slimot. Savukārt depresīviem cilvēkiem, kādu laiku lietojot asinszāles tēju, uzlabosies garastāvoklis.
Šķir otru lapu, lai uzzinātu par tēju pareizu lietošanu
[…] Lasi arī mūsu materiālu par ārstnieciskām tējām. Biežākās aplamības ārstniecības tēju … […]